Latvijas tradicionālie lauku sētas iemītnieki

Neviena īsta un kārtīga lauku sēta nav iedomājama bez mājdzīvniekiem un mājputniem. Latvijas tradicionālie lauku sētas mājdzīvnieki un mājputni – kazas, truši, vistas, govis, tītari, zosis un citi.

Truši ir maza auguma zīdītāji, kas pieder zaķu dzimtai. Mājas trusis pamatā ēd sienu, toties svarīgi ir nodrošināt siena daudzveidību. Laukos truši parasti tiek audzēti, lai iegūtu gaļu, retākos gadījumos vilnu.

Populārākās gaļas šķirnes truši ir Jaunzēlandes sarkanais trusis, Kalifornijas trusis un Jaunzēlandes baltais trusis, kuri ir liela auguma. Populārākās vilnas šķirnes truši ir franču angoras trusis, angļu angoras trusis, lielais angoras trusis un satīna angoras trusis. Salīdzinot ar aitas vilnu, trušu vilna ir daudz reižu siltāka un arī mīkstāka.

Liellopi (govis, buļļi un vērši) tiek audzēti, lai iegūtu gaļu, ādu, pienu, mēslus. Mēslus izmanto kā kurināmo un lauksaimniecības tīrumu mēslojumu. Govs piens ir vērtīgs kalcija, olbaltumvielu un aminoskābju avots, taču to neiesaka dot maziem bērniem.

Latvijā ir selekcionētas divas govju šķirnes: Latvijas zilā un Latvijas brūnā govs.

Ir vairākas lauku sētas, kurās var atrast kazas. Kazu šķirnēm ir liela daudzveidība. Kazas galvenokārt tiek audzētas, lai iegūtu pienu, gaļu un arī vilnu. Kazas piens ir ļoti veselīgs, kā arī viegli sagremojams. Svarīgi ir pieminēt arī to, ka kazas piens nesatur laktozi, tā kā cilvēki, kuriem ir alerģija pret govs pienu, droši uzturā var lietot kazas pienu. Latvijā kazas gaļu uzturā lieto reti. Kazlēna gaļa pēc garšas atgādina jēra gaļu.

Kura lauku sēta ir iedomājama bez vistām? Protams, tikpat kā neviena. Vista ir viens no visizplatītākajiem mājdzīvniekiem visā pasaulē. Vistas dzīvo baros, kas sastāv no gaiļa un vairākām vistām. Vistas tiek audzētas, lai iegūtu olas un gaļu. Pasaulē ir aptuveni 250 mājas vistu šķirņu, kas ārēji var būt atšķirīgas viena no otras.

Ir lauku sētas, kurās audzē tītarus. Pieaugušajiem tītariem patīk kustības un arī pastaigas brīvā dabā, tāpēc nebrīve var negatīvi ietekmēt tītara veselību. Tītarus galvenokārt audzē gaļas un olu dēļ.

Ikviens bērns, dodoties uz lauku sētu, vēlas apskatīt mājas cūkas. Mājas cūkas pārsvarā tiek audzētas kūtīs, toties vasarā tās reizēm ganās āra aplokos.

Cūkas ir visēdājas, un tās ātri pierod pie jauniem apstākļiem. Cūkas audzē gaļas dēļ; cūkgaļa mūsdienās ir kļuvusi ļoti, ļoti populāra, un veikalos ir nopērkami visdažādākie cūkgaļas izstrādājumi: malta cūkgaļa, asinsdesas, bekons, svaiga cūkgaļa, kūpināta cūkgaļa, pastētes, šķiņķis, karbonāde u.c.

Reizēm kādā lauku sētā mēs varam redzēt mājas aitas. Aitas ir zālēdāji, un tās parasti dod priekšroku zālei un citiem zemiem augiem.

Mājas aitas bija vieni no pirmajiem mājdzīvniekiem, ko cilvēks pieradināja. Cilvēks to pieradināja, lai iegūtu vilnu, pienu un gaļu. Aitas piens satur daudz kalorijas, tas ir diezgan barojošs, toties ar maigu, nedaudz saldu garšu. No aitas piena galvenokārt ražo jogurtu, kefīru, sviestu, sieru. Aitas pienu iesaka lietot uzturā grūtniecēm, bērniem un pusaudžiem, jo tas ir bagāts ar A un B grupas vitamīniem.

Mājas zoss ir viens no pirmajiem cilvēku pieradinātajiem putniem. Zosis galvenokārt audzē, lai iegūtu olas, gaļu un reizēm arī spalvu. Zoss olas ir lielākas ir par vistas olām – viena zoss ola sver apmēram 150 gramus. Zosu olām ir izteikta cietāka čaumala, kā arī košāks dzeltenums, augstāks proteīnu saturs olas baltumā, augstāks tauku un holesterīna saturs. Zoss olas, salīdzinot ar vistu olām, satur vairāk labo Omega – 3 taukskābju.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *