Siens – viena no būtiskākajām lopbarībām

Siens ir rupjā lopbarība – nopļauta un izkaltēta zāle, kas satur apmēram 17% ūdens.

Siens satur arī daudzas citas svarīgas barības vielas (ne tikai ūdeni), kuras ir vajadzīgas enerģijai un arī dzīvnieku gremošanas sistēmai. Sienā atrodas arī nepieciešamas minerālvielas, vitamīni, tauki un dažādi mikroelementi.

Ja salīdzina kādreizējo siena vākšanas procesu ar mūsdienīgo siena vākšanu, tad var teikt, ka daudz kas ir ievērojami un krasi mainījies. Kādreiz siena vākšana bija diezgan ilgs, varētu teikt, ka arī nepatīkams un ļoti sarežģīts process, jo sienu vajadzēja sākumā ar izkapti nopļaut, ik pa laikam cilāt, vālot, kraut zārdos (gubās) un pēc tam vest šķūnī, toties mūsdienās visas šīs problēmas atrisina traktors, pļaujmašīnas un citas iekārtas.

Lielā mērā siena vākšana ir atkarīga no augu augšanas un laika apstākļiem. Lai būtu visatbilstošākais siena vākšanas laiks, ir vismaz četrām dienām jābūt sausumam – nedrīkst līt lietus.

Lai iegūtu labas kvalitātes sienu, tas pareizi ir jāpļauj. Pļaušanas laikā izkapts nevar būt iestatīta par zemu, jo tad sienā var nokļūt zemes un bīstamas baktērijas. Griešanas augstumam ir jābūt apmēram 8 – 10 cm no zemes. Īpaši piesardzīgiem ar attālumu no zemes ir jābūt, vācot skābsienu, jo zemē mīt baktērija, kas var izraisīt stingumkrampjus. Tā kā skābsienā mitrums ir diezgan liels, tad tajā baktērija var vairoties vēl straujāk un vieglāk izplatīties.

Siena pļaušana ir jāveic vairākos pļāvumos. Pirmo pļāvumu iesaka veikt vasaras sākumā, precīzāk, no ziedēšanas perioda sākuma līdz vidum, savukārt otro pļāvumu iesaka veikt apmēram 7 nedēļas vēlāk. Pirmā pļāvuma siens ir bagāts ar šķiedrām, toties ne ar tik augstu olbaltumvielu saturu, toties otrajā pļāvuma sienā viss ir pretēji – tas ir bagāts ar olbaltumvielām, bet ne tik bagāts ar šķiedrām.

Ja siens tiek ietīts ruļļos, tad svarīgi ir zināt, ka tam jābūt pēc iespējas sausākam, jo, ja to satin mitru, tajā var sākt ļoti strauji vairoties dažādas baktērijas, un siens var sākt pelēt, kas var kaitēt lauksaimniekiem, jo tādā gadījumā mājlopiem nav ko dot ēst, un var rasties pavisam negaidīti patēriņa kredītu aizņēmumi, lai iegādātos sienu.

Lai siena ruļļi pēc iespējas labāk izžūtu un lai neveidotos pelējums, tos iesaka turēt nedaudz virs zemes; nav ieteicams siena tiešs kontakts ar zemi. Skābsiena ruļļus var glabāt arī klajā laukā, ja tie ir pietiekami pasargāti no putniem un dažādiem grauzējiem.

Lai nerastos lieki uzturvielu zudumi, siens ir jāglabā tumšā vietā.

Galvenā atšķirība starp sienu un skābsienu ir tā, ka skābsienam ir augstāks mitruma saturs. Mitruma satura dēļ skābsiens ir arī smagāks par parasto sienu. Skābsienu satin ātrāk pēc pļaušanas, salīdzinot ar skābsienu.

Ikvienam lauksaimniekam ir jāzina, ka labs siens nedrīkst būt putekļains, un tam ir jābūt patīkamai smaržai. Ja sienā vai skābsienā ir redzama pelēcīga vai balta krāsa, tad tā liecina par siena pelēšanu. Nekādā gadījumā sapelējušu sienu nedrīkst dot saviem mājlopiem!

Paņemot sienu abās rokās un saspiežot, tas nedrīkst durties – tas ir viens no veidiem, kā noteikt labu sienu.

Lapu un stiebru proporcijai sienā vajadzētu būt 50/50.

Mūsdienās pastāv iespēja arī iegādāties sienu pārsvarā no vairākām zemnieku saimniecībām. Galvenais ir atrast viskvalitatīvāko un dzīvniekiem visveselīgāko sienu, iegādājoties to pie kāda cita.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *