Zoodārzs – mājas daudziem dzīvniekiem

Zoodārzs ir lieliska iespēja apskatīt daudzus pasaulē dzīvojošos dzīvniekus vienā vietā – visdažādākos kukaiņus, gliemjus, tārpus, zivis, zīdītājus, putnus, abiniekus, rāpuļus u.c. Dzīvnieku daudzveidība ir ļoti milzīga. Kopējais sugu skaits ir apmēram 2 miljoni, taču sugas vēl sadalās daudzās pasugās.

Zoodārzs tika izveidots jau daudzus, daudzus gadus atpakaļ. Jau Senajā Ēģiptē ir liecības par to, ka dzīvnieki tika turēti sakrāliem un praktiskiem mērķiem. Ēģiptieši blakus tempļiem norobežotās platībās izmitināja svētos dzīvniekus (krokodilus, vanagus).

Senās Ēģiptes faraoneHatšepsuta aizsūtīja uz Somāliju vairākus kuģus, kuri pārveda viņai žirafes, leopardus, mērkaķus un dažādus putnus viņas zoodārza kolekcijai.

  1. gadsimtā, pateicoties Londonas zooloģiskai biedrībai, tika izveidots pirmais oficiālais publiskais zoodārzs. Pašā sākumā zoodārzu varēja aplūkot tikai izredzētie – zooloģiskās biedrības locekļi, viņu bērni, draugi, taču drīz vien zoodārzu varēja aplūkot ikviens. Biļetes zoodārza apmeklēšanai pat varēja iegādāties Londonas krogos.

Laikam ejot, publiskos zoodārzus atvēra arī Dublinā, Amsterdamā, Frankfurtē, Bristolē un Filadelfijā, bet diemžēl dzīvnieku mūžs šajos zoodārzos bija ļoti īss, jo tie tika turēti mazos būros un pasniegti kā izstādes vienības.

Lielas un nozīmīgas zoodārzu pārmaiņas aizsākās 19. gadsimta vidū, pateicoties kādam atjautīgam vīram KarlamHāgenbekam. Šis vīrietis aicināja visus vērot dzīvniekus darbībā. Ar laiku Karls ieguva līdzekļus sava zoodārza dibināšanai, tirgojot Eiropas zoodārzu direktoriem dzīvniekus. Karls izrēķināja dzīvnieku kustības spējas, un dzīvnieku mazos būrus nomainīja pret stratēģiskās vietās izraktiem grāvjiem.

Hāgenbekas zoodārzs (zvēru mītne) kļuva slavens – šeit devās neskaitāmi Eiropas ceļotāji un arī tie, kas gribēja apgūt modernā zoodārza tapšanas pamācību. Karls pierādīja to, ka dzīvniekiem ir nepieciešams svaigs gaiss un kaut nedaudz brīvības.

Laikam strauji ejot, dzīvnieku dzīve zoodārzos, kaut vai salīdzinot pēdējos divsimt gadus, ir mainījusies. Varētu teikt, ka tā ir ievērojami uzlabojusies, jo dzīvniekiem tiek piedāvāti aizvien labāki dzīves apstākļi.

Agrākais zoodārzu mērķis bija cilvēku (apmeklētāju) izklaidēšana, toties tagad zoodārzs pārtop par sugu saglabāšanas institūciju un zinātnes lauciņu, toties dzīvniekus pavairot nebrīvē ir ļoti grūti un arī ļoti dārgi.

Viens no zoodārziem, uz kuru labprāt dodas ikviens Latvijas iedzīvotājs, ir “Rīgas Zooloģiskais Dārzs”. Par zoodārza dzimšanas dienu var uzskatīt 1912. gada 14. oktobri.

Kopš 1922. gada Rīgas zoodārzs ir Eiropas Zoodārzu un Akvāriju asociācijā (EAZA, angļu: EuropeanAssociationofZoosandAquaria). Iesaistīšanās šajā organizācijā Rīgas zoodārzam liek uzturēt augstus standartus dzīvnieku labturībā un citās zoodārza darbības jomās. Rīgas zoodārzs ir uzņēmies piedalīties bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, veikt darbu vides izglītībā un ieguldīt resursus dabas aizsardzības projektos.

Katru gadu Rīgas zoodārzs apkopo iepriekšējā gada darbības rezultātus un izdod tos grāmatās.

Lai pastaiga pa Rīgas zooloģisko dārzu būtu patiešām aizraujoša un atmiņā paliekoša, tad zoodārzs piedāvā iespēju iepazīt zoodārzu kopā ar gidiem (gluži tāpat kā mini zoo “Lauku sēta”). Ekskursijas tiek organizētas gan lieliem, gan maziem.

Lielu popularitāti ir guvuši arī sauktie mini zoodārzi. Šeit kā piemēru var nosaukt mini zoodārzu “Lauku sēta”, mini zoodārzu “Dobuļi”, mini zoodārzu “Rozīte”, mini zoodārzu Audriņu pagastā u.c.

Tā kā mainās gadalaiki, dzimst un aug dzīvnieku mazuļi, ir vērts zoodārzus apmeklēt ik pa laikam – pilnībā pietiks, ja to darīsiet 2 vai 3 reizes gadā. Ieejas biļetes zoodārzos Latvijā (it īpaši mini zoo) ir salīdzinoši lētas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *